“Paskat, cik skaists suns!” saka vai ikkatrs dzīvnieku patversmes “Ulubele” apmeklētājs, ieraugot rudo, stalto, spicausausaino Reisu, vēsta dzīvnieku patversmes ieraksts Facebook.
“Skaists? Ko tas nozīmē?”, – uztraucas REISS… Līdz šim viņš uzrunāts tikai ar necenzētiem lamuvārdiem vai uzkliedzieniem. Kāda bijusi piecus gads vecā Reisa iepriekšējā dzīve, laikam labāk pat neiedomāties.
Saimnieks savu naidu pret pasauli alkohola reibumā parasti izgāza uz neaizsargātāko un pazemīgāko būtni – savu uzticamo suni. Un Reiss bija samierinājies – tādi ir cilvēki un tāda viņa nožēlojamā suņa dzīve.
Līdz šajā vasarā tika pārkāptas visas robežas. Izmisusi meitene ziņoja Dzīvnieku policijai, ka kaimiņš nežēlīgi sit suni – kā palīdzēt? Tika izsaukta pašvaldības policija un Reisu saimniekam atņēma.
Skats bija baiss – visa galva asiņaina, bet no Reisa asiņojošās mutes burtiski karājās zobi. Vetārsts pēc žokļa rentgena teica – traumu smagums liek domāt, ka suns nežēlīgi sists ar dzelzs stieni.
Tā nu kopš jūnija Reiss ir Ulubelē. Iebiedēts un aizdomīgs pret cilvēkiem, ar visu sadragāto žokli sākumā viņš nikni aprēja ikvienu, kurš tuvojās. Viņš neuzticējās. Viņš baidījās. Viņam ļoti sāpēja.
Izrādījās, ka cilvēki arī runā mīļi, dod garšīgi ēst, pažēlo un ārstē. Izrādās, ka var dzīvot nepiesiets īsā ķēdē un doties garās pastaigās. Un tas Reisam ļoti patīk. Iesākumā viņš kā kucēns lēkā un raujas uz priekšu, bet pēc tam smuki un cienīgi pielāgojas kompanjona ritmam. Viņam ļoti patīk uzmanība, draudzība – Reiss izbauda to agrāk nezināmo sajūtu, ka viņu uzskata par līdzvērtīgu būtni.
Viņam ļoti gribētos nedalīt uzmanību ar citu suni – tik ļoti gribas būt īpašam.
Šobrīd žokļa traumas sadzijušas, Reiss ir vesels, atkopies un mundrs. Bet suņa sirsniņu tik viegli nesaārstēt – katra strauja kustība, katrs skaļāks vārds liek Reisam instinktīvi pieplakt pie zemes un gaidīt sitienu. Un kad viņš skatās tālumā, suņa acīs ir tāds dzīves smagums…
Šis nav stāsts tikai par Ulubeles Reisu, tas ir stāsts par to, ka mēs ikkatrs varam mainīt kāda nožēlojamo dzīvi un nostāties pretī cietsirdībai, ja vien esam gatavi uzņemties iniciatīvu un atbildību. Darīt, nevis žēlot pa gabalu, šausmināties un lādēt cilvēku ļaunumu. Ja nebūtu uzņēmīgās kaimiņienes, kas zina, kas tagad būtu ar Reisu.
Un kas zina, cik tādu dzīvesstāstu kā Reisam ir mūsu tuvākajā apkārtnē. Vienkārši mēs novēršamies, mierinām sevi, ka gan jau būs labi un galu galā – “ne mana cūka, ne mana druva”- nebojāsim taču kaimiņattiecības. Bet kāda pazemīga būtne tur ir samierinājusies ar savu likteni un neko vairs dzīvē negaida…
Ticam, ka nu Reisam sliktākais aiz muguras un viņš Ulubelē sagaidīs savu īsto cilvēku, ar kuru dalīties priekā un mīļumā uz visiem laikiem. Brauc un iepazīsties! #sunsreiss #dzivniekupolicija
